Jaunākie dati no pētījumiem:

• Edurio un Fonds AUGT, "Latvijas jauniešu Karjeras aptauja 2025";
• RTU un LDDK, "Zināšanu pārneses barometrs", 2025;
• World Economic Forum “Future of Jobs Report 2025”.

atklāj sistēmiskas plaisas starp izglītību un darba tirgus realitāti. Jaunā paaudze izglītību vēlas, bet iet darba tirgū ar zemu pārliecību un fragmentāru priekšstatu par nozarēm, kurās patiesībā būs darbavietas un labs atalgojums.

Karjeras aptauja, kurā piedalījās 4881 jaunietis no 152 Latvijas skolām, rāda - tikai 40% jūtas ļoti vai diezgan pārliecināti par saviem karjeras lēmumiem.

Profesionālajās skolās šis rādītājs sasniedz 49%, kamēr vidusskolās – vien 35%, kas norāda, ka praktiski orientēta izglītība dod jauniešiem skaidrāku “zemes sajūtu” nekā vidusskolā pavadītais laiks. Pēc vidējās izglītības 66% jauniešu plāno iegūt augstāko izglītību, tomēr būtiskas ir dzimumu atšķirības - augstskolu plāno 76% meiteņu un 52% zēnu, kamēr 10% zēnu plāno pieteikties Valsts aizsardzības dienestam un tikai 1% meiteņu izvēlas šo ceļu.

Kāds jaunietis norādījis: "Es nezinu kādas manas nākamās 10 minūtes dzīvē būs, kā es varu zināt kur un kad es būšu - kāda nākotne?"

Tātad - vairāk kā pusei no aptaujātajiem jauniešiem iekšējā pārliecība par savu vietu rītdienas darba tirgū joprojām ir miglā tīta. Un ziniet, kā ar to miglu bija pasakā “Ezītis miglā”? Cauri nedrošībai un nezināmajam bija iespējams tikt cauri, jo bija skaidrība par galamērķi. Ko jaunieši dzird, plānojot savus nākotnes soļus?

Faktori, kas nosaka studiju un profesijas izvēli, gan ir nemainīgi - vispirms iespēja iegūt augstu atalgojumu (71%), tad personīgā interese par jomu un karjeras izaugsmes iespējas. Tikai izpratne par to, kurās nozarēs šie kritēriji patiesībā piepildās, ir nepilnīga.

Dati rāda kontrastu starp jauniešu sapņiem un darba tirgus realitāti. Trīs pievilcīgākās jomas, kur jaunieši sevi redz 30 gadu vecumā, ir:

• medicīna, veselība, sociālā palīdzība un psiholoģija,

• māksla, mūzika, dizains un radošās industrijas,

• uzņēmējdarbība, finanses un ekonomika.

Jaunietes visbiežāk izvēlas medicīnu, radošās industrijas un skaistumkopšanu, savukārt puiši - uzņēmējdarbību un finanses, IKT un sportu.

Turpretī apstrādes rūpniecība, transports un loģistika, enerģētika, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī STEM nozares kopumā, jauniešus praktiski neinteresē.

Mežsaimniecība un kokrūpniecība atrodas jauniešu interešu saraksta lejasdaļā, lai gan nozares uzņēmumu vidējais atalgojums nereti pārsniedz vidējo valstī un tuvojas vai sasniedz ES līmeni.

Kamēr skaļie pārmetumi grauj nozares prestižu, tikmēr jaunietis domā par nozarēm, kas ir sabiedrībā cienītas.

Jāpiemin, ka šis nav tikai Latvijas stāsts. OECD “Education at a Glance 2025” rāda, ka arī citās valstīs jauniešu studiju izvēles atpaliek no darba tirgus vajadzībām un veidojas “skills mismatch”.

Tas ir mīts, ka jauniešu prātus (vismaz attiecībā uz karjeras izvēli) kontrolē "TikTok" algoritmi un influenceri. Dati rāda ko citu: vecākiem un ģimenei joprojām ir vislielākā ietekme uz karjeras izvēli (57%). Tikmēr "iedvesmojošu avotu" (grāmatu, filmu, mediju) loma ir piedzīvojusi būtisku kritumu par 11%, noslīdot līdz nieka 13%.

Ņemot vērā ģimenes izšķirošo lomu jauniešu karjeras izvēlē, ir būtiski, lai sabiedrības priekšstati un zināšanas par darba tirgu un nozarēm neatpaliktu no realitātes un nākotnes perspektīvām.

Vaicāti, kā viņi paši meklē informāciju par karjeras iespējām, jaunieši visbiežāk min internetu - to norādījuši 37% respondentu. Vienlaikus viņi uzsver, ka turpmāk profesijas vēlas iepazīt praktiski: 36% kā vēlamāko formu min ēnu dienu, 34% - praksi vai darbu vasarā, bet 26% - tikšanās ar profesiju pārstāvjiem.

Runājot par karjeras atbalstu skolās - tas netiek izmantots vai saņemts. Tikai 17% jauniešu ir bijusi individuāla saruna ar karjeras konsultantu skolā, un tikai 7% konsultāciju uzskata par būtiski noderīgu. Savukārt 14% jauniešu vispār nav piedalījušies nevienā karjeras izglītības aktivitātē.

Starptautiskie OECD dati rāda, ka ciešākas saiknes starp izglītību un darba vidi - piemēram, darba vidē balstītas mācības, ir saistītas ar labākiem nodarbinātības un atalgojuma rādītājiem, īpaši STEM un profesionālajā izglītībā, taču šādu iespēju intensitāte daudzās valstīs joprojām ir ierobežota.

RTU un LDDK “Zināšanu pārneses barometrs” parāda, ka Latvijas uzņēmēji sadarbību ar augstskolām kopumā vērtē drīzāk pozitīvi (vidējais vērtējums 3,9 no 5), taču sadarbības potenciāls joprojām ir nepilnīgi izmantots. Visaktīvākā ir sadarbība studiju jomā - studentu prakses un darba vidē balstītas mācības, kamēr pētījumos un inovācijās iesaiste ir daudz zemāka. Galvenās barjeras tiek norādītas: informācijas trūkums par sadarbības iespējām, uzņēmumu resursu ierobežojumi un sarežģīti, birokrātiski procesi augstskolās.

Uzņēmumi kā galveno motivatoru sadarbībai ar augstskolām min iespēju piesaistīt kvalificētus absolventus un jaunos darbiniekus, kā arī paaugstināt esošo darbinieku kvalifikāciju.

Asociācijā ļoti skaidri redzam, cik patriotiski un mērķtiecīgi izglītībā iesaistās meža nozares uzņēmumi. Piedaloties iniciatīvās, piemēram, “Lietkoku čemodāns”, mēs kopā virzām izglītību tuvāk darba tirgus vajadzībām. Skaidrs, ka uzņēmumiem nav pienākuma lāpīt izglītības sistēmas robus, tādēļ katru šo iniciatīvu augstu novērtējam - tas ir ilgtspējas un sociālās atbildības piemērs.

Jaunāko pētījumu dati liek fokusēties uz ilgstošām praksēm, “katram uzņēmumam - savu praktikantu” principu, skaidru komunikāciju par nozares vidējo atalgojumu un izaugsmi, kā arī mērķtiecīgu darbu ar vecākiem un skolotājiem - tiem, kuri patiesībā ir jauniešu karjeras izvēles padomdevēji un uzticības personas. Jaunā paaudze ir gatava strādāt uz stabilitāti vērstās nozarēs. Kā mežsaimniecība un kokapstrāde kļūs par vienu no pirmajām izvēlēm, nevis pēdējo? Kā sasniegt neizlēmušos 60% jauniešus?

Atslēga ir sadarbībā. Priecājamies, ka šo atslēgu redz arī vairākas profesionālās izglītības iestādes. Šā gada februārī asociācijai pievienojās vairāki jauni biedri - Aizkraukles profesionālā vidusskola, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums, kā arī sociālais uzņēmums SIA “EVO Group” (“Roboskola”).

Šis apliecina arī profesionālo izglītības iestāžu gatavību ciešāk sadarboties ar darba devējiem un kopā pilnveidoties.

Asociācija arī aktīvi iesaistās Valsts izglītības attīstības aģentūras projektā “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei”. Turpinām apmeklēt skolas un sadarbojamies ar pedagogiem, lai šīs aktivitātes būtu praktiskas un skolēnus iesaistošas. Pieprasījums pēc šāda veida lekcijām ir nemainīgi augsts un "Lietkoku čemodāna" vēstnešu skaitu plānojam palielināt.

Lai jaunieši nenonāktu nepatīkami pārsteigti pie pirmajām nopietnajām izvēlēm, mūsu katra atbildība ir parūpēties, lai viņus sasniedz godīga, datos balstīta informācija, uz kuras pamata tad katrs var pieņemt savu lēmumu.

Sagatavoja: Iveta Narkēviča